Nekkhamma
Nekkhamma (nt.) [formally a derivation fr. nikkhamma (ger. of
nikkhamati)=Sk. *naiṣkramya, as shown also by its semantic affinity to
nikkhanta, in which the metaphorical sense has entirely superseded the
literal one. On the other hand, it may be a bastard derivation fr.
nikkāma=Sk. *naiṣkāmya, although the adj. nikkāma does not show the
prevailing meaning & the wide range of nikkhanta, moreover formally
we should expect nekkamma. In any case the connection with kāma is pre
-- eminently felt in the connotation of n., as shown by var. passages
where a play of word exists between n. & kāma (cp. kāmānaŋ
nissaraṇaŋ yad idaŋ nekkhammaŋ It 61, cp. Vin i.104; A iii.245; also M
i.115). The use of the similar term abhinikkhamana further warrants its
derivation fr. nikkhamati] giving up the world & leading a holy
life, renunciation of, or emancipation from worldliness, freedom from
lust, craving & desires, dispassionateness, self -- abnegation, N
ibbāna
Vin i.18 (˚e ānisaŋsa); D i.110 (id.), iii.239, 275, 283; M iii.129; A
i.147 (=khema, i. e. nibbāna); iii.245; iv.186 (ānisaŋsa), 439 sq.; Sn
424 (˚ŋ daṭṭhu khemato); Dh 181; Ps i.107 sq.; ii.169 sq.; Nd2 370; Vism
116, 325; J i.19; 137; Vv 8442 (=nibbāna VvA 348); Nett 53, 87, 106
sq.; Miln 285 (˚ŋ abhinikkhanta); DhA iii.227; ThA 266.
--
âdhimutta bent on self -- abnegation (enumd with 5 other ideals of
Arahantship: paviveka, avyāpajjha, upādānakkhaya, taṇhakkhaya, asammoha)
Vin i.183; A iii.376; -- âbhirata fond of renunciation A iv.224; v.175;
Ps ii.173; -- dhātu the sphere or element of dispassionateness S
ii.152; Vbh 86; Nett 97; Vism 487. -- ninna merging into or bent on a
holy life S iii.233; -- vitakka a thought of self -- abnegation S
ii.152; A i.275; ii.252; It 82; -- sankappa=prec. S ii.152; A iii.146;
Vbh 104, 235; -- sita based or bent on a holy life (opp. geha˚ q. v.) S
iv.232; -- sukha the joy or happiness of Arahantship M iii.110; A i.80;
Dh 267, 272; DhA iii.400.
-
BHIKKHAVE !
Yaññadeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā
nati hoti cetaso nekkhammavitakkañce bhikkhave bhikkhu
bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi kāmavitakkaṃ. Nekkhammavitakkaṃ
bahulamakāsi. Tassa taṃ nekkhammavitakkāya cittaṃ namati. Abyāpāda
vitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi
byāpādavitakkaṃ. Abyāpādavitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ
abyāpādavitakkāya cittaṃ namati. Avihiṃsāvitakkañce bhikkhave bhikkhu
bahulamanuvitakketi anuvicāreti pahāsi vihiṃsāvitakkaṃ. Avihiṃsāvitakkaṃ
bahulamakāsi. Tassa taṃ avihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati. Seyyathāpi
bhikkhave gimhānaṃ pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako
gāvo rakkheyya. Tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa vā
satikaraṇīyameva hoti: etaṃ1 gāvoti. Evameva kho bhikkhave
satikaraṇīyameva ahosi: ete dhammāti.
Āraddhaṃ kho pana me bhikkhave viriyaṃ ahosi asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddh
o.
Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ bhikkhave vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā
ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ
pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā
upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ.
Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ
upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ
catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
(Dvedhāvitakkasuttaṃ)
-- âdhimutta bent on self -- abnegation (enumd with 5 other ideals of Arahantship: paviveka, avyāpajjha, upādānakkhaya, taṇhakkhaya, asammoha) Vin i.183; A iii.376; -- âbhirata fond of renunciation A iv.224; v.175; Ps ii.173; -- dhātu the sphere or element of dispassionateness S ii.152; Vbh 86; Nett 97; Vism 487. -- ninna merging into or bent on a holy life S iii.233; -- vitakka a thought of self -- abnegation S ii.152; A i.275; ii.252; It 82; -- sankappa=prec. S ii.152; A iii.146; Vbh 104, 235; -- sita based or bent on a holy life (opp. geha˚ q. v.) S iv.232; -- sukha the joy or happiness of Arahantship M iii.110; A i.80; Dh 267, 272; DhA iii.400.
Yaññadeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti cetaso nekkhammavitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi kāmavitakkaṃ. Nekkhammavitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ nekkhammavitakkāya cittaṃ namati. Abyāpāda vitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi byāpādavitakkaṃ. Abyāpādavitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ abyāpādavitakkāya cittaṃ namati. Avihiṃsāvitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti pahāsi vihiṃsāvitakkaṃ. Avihiṃsāvitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ avihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati. Seyyathāpi bhikkhave gimhānaṃ pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako gāvo rakkheyya. Tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa vā satikaraṇīyameva hoti: etaṃ1 gāvoti. Evameva kho bhikkhave satikaraṇīyameva ahosi: ete dhammāti.
Āraddhaṃ kho pana me bhikkhave viriyaṃ ahosi asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddh
o.
Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ bhikkhave vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
(Dvedhāvitakkasuttaṃ)
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
(Dvedhāvitakkasuttaṃ)
